Ugunsgrēks uz ādas!


 
Industriāli attīstītajā pasaulē kontaktdermatīts jeb kontaktalerģija vairs nav retums, jo ik dienas cilveki sastopas ar arvien vairāk potenciālajiem alergēniem. To skaits nemitīgi pieaug, šobrīd zināms jau vairak nekā 3700 vielas, ko mediķi atzīst par kontaktdermatīta izraisītājiem.
 
Vidēji 20% Eiropas iedzīvotāju cieš no kontaktdermatīta, daļa no šiem cilvēkiem alerģiski reaģē uz vairāk nekā vienu kontaktalergēnu. Skaitļi liecina, ka ar katru gadu kontaktalergēnu kļūst arvien vairāk, tāpēc šobrīd to droši var uzskatīt par neapturamu procesu.
 
Kontaktdermatīts ir vēlīna ceturtā tipa alerģija, kas uz ādas parādās ne ātrāk kā 48 stundas pēc saskares ar alergēnu, bet ir situācijas, kad reakcija uz ādas redzama krietni vēlāk - atsevišķos gadījumos pat pēc septiņām vai desmit dienām.
 
Filagnna gēna defekts
 
Kontaktdermatīts, tāpat kā visas alerģijas, rodas nezināmā veidā. Zinātnieki vēl nav atklājuši, kāpēc organisms kādu vielu sāk uztvert kā svešu un izstrādā pret to antivielas, kā rezultātā imunitāte aktīvi vēršas pret šo vielu.
 
Lielākoties kontaktdermatīts pacienti ir cilvēki, kuriem ģenētiski noteikts filagrīna gēna defekts. Šo gēnu, kas nosaka ādas barjeras stabilitāti, atklāja 2006. gadā. Filagrīna gēna defekts ir f 0% populācijas, tātad šiem cilvēkiem ir vājāka ādas barjera. Šī gēna defekts ir visiem cilvēkiem, kas cieš no atopiskā dermatīta, psoriāzes, ihtiozes, izteikti sausas ādas. Problēma parasti saasinās rudenī un ziemā. Par filagrīna gēna defektu var liecināt atsevišķas pazīmes:
  • izteikti sausa āda, kas kļūst sausāka rudenī, kad laiks kļūst vēsāks un mitrāks,
  • sausa āda citiem ģimenes locekļiem,
  • izteikti iezīmētas līnijas plaukstās.
Ja ir šādas pazīmes, nevajag sevi lieki provocēt un eksperimentēt ar dažādām kosmētiskām vielām un smaržvielām. Tāpat ļoti rūpīgi jāpārdomā profesijas izvēle, izraugoties nodarbošanos, kur nebūs jāsaskaras ar dažādām potenciāli kairinošām vielām.
 
Filagrīna gēna defekts ir iedzimts, tomēr kontaktalerģija neiedzimst, tā izveidojas dzīves laikā, tāpēc bērniem kontaktdermatīts ir ļoti reti. Ja ir filagrīna gēna defekts, ādas barjeras nepilnības dēļ dažādas vielas vieglāk iekļūst ādā. Vielas, kas ir visbiežākās kontaktdermatīta izraisītājas, ir ar salīdzinoši mazu molekulu masu, ko sauc par haptēniem. Tās ir mazas, vieglas molekulas, kas neierosina alerģisku reakciju, bet, tiekot cauri ādas barjerai, haptēni saistās ar organisma olbaltumvielām, izveidojot haptēna olbaltumvielas kompleksu un tādējādi iesaistot organisma imūno sistēmu, tiek izraisīta alerģiska reakcija. Tas nozīmē, ka organisms sāk izveidot ieročus pret konkrēto vielu, un, katru reizi ar to sastopoties, alerģiska tipa reakcija kļūst spilgtāka. 
 
Kairinājuma vai kontaktdermatīts?
 
Tas, ka ar katru saskaršanās reizi, sastopoties ar kontaktalergēnu, kontaktdermatīta gadījumā reakcija uz ādas kļūst arvien spēcīgāka, atšķir kontaktdermatītu no kairinājuma dermatīta. Cilvēki, kas nav studējuši medicīnu, nereti tos neatšķir, tomēr ārsts uzreiz redz, vai reakcija uz ādas ir kairinājuma vai kontaktdermatīts. Kairinājuma dermatītam ir skaidri redzama robeža, apsārtums, nav iekaisuma un pūslīšu. Tāpat kairinājuma dermatīts neprasa tik intensīvu ārstēšanu, jo tas ātrāk sākas un ātrāk beidzas. Kairinājuma dermatīts rodas tad, ja uz ādas tiek lietota kāda viela, kas nav tai paredzēta, kas pēc būtības ir kairinātājs, piemēram, matu krāsa tiek noturēta matos trīs stundas, nevis 40 minūtes, kā to paredz lietošanas instrukcija. Tad, iespējams, būs sarkana āda un kairinājuma dermatīts. Bet, tā kā nebūs iesaistījusies imūnā sistēma, kairinājums pāries dažu dienu laikā. 
 
Hronisks dermatīts arodslimība
 
Kontakdermatīts kļūst hronisks, ja visu laiku ir saskare ar alergēnu. Ja saskare ar alergēnu ir nepārtraukti, tad pēc viena diviem mēnešiem kontaktdermatīts jau ir hronisks, un tas nozīmē, ka visu laiku uz ādas ir reakcija, kas kļūst arvien stiprāka. Mēdz būt situācijas, kad slimības gaita mainās, jo pievienojas bakteriāla vai sēnīšu infekcija, kas neļauj iekaisušajai ādai sadzīt. Lielākoties no hroniska kontaktdermatīta cieš cilvēki, kuri ar alergēnu sastopas darbavietā. 
 
Izvairīšanas no alergēna
 
Taujājot ārstiem par dažādu slimību profilaksi, parasti tiek minēts veselīgs uzturs, fiziskās aktivitātes, pietiekams miegs un izvairīšanās no stresa. Kontaktdermatīta gadījumā nepalīdz neviens no šiem ieteikumiem. Vienīgais veids, kā nesastapties ar kontaktalerģiju, ir izvairīšanās no alergēna. Tas, protams, nozīmē, ka ienaidnieks jāpazīst vaigā. To var palīdzēt noskaidrot dermatologs un alergologs. Cilvēkiem, kuriem kaut reizi konstatēta kontaktalerģija vai arī cita ādas vai alerģiska saslimšana, jābūt ļoti uzmanīgiem, lietojot dažādas vielas, jo ādai ir imunoloģiskā atmiņa, tāpēc nedrīkst haotiski uz ādas lietot dažādus līdzekļus, īpaši uz iekaisušas ādas. Tas attiecas arī uz kosmētikas mainīšanu un izmēģināšanu. Ja bijušas alerģiskas reakcijas uz kosmētiku, tad visu jauno, ko gribas pamēģināt, vispirms vajag iesmērēt elkoņa bedrītē, kas ir vismaigākā vieta, atkārtot to divas dienas gan no rīta, gan vakarā. Ja neveidojas apsārtums, var kosmētiku likt uz sejas vai plakstiņiem. Jālieto pēc iespējas mazāk smaržvielu, lētu matu krāsu. Ieteicams izvēlēties dermatoloģisku kosmētiku, kas nopērkama aptiekās. Tāpat jālieto pēc iespējas mazāk sadzīves ķīmijas. Jāizvēlas produkti, kas satur maksimāli maz vielu.
 
Ārstēšana ka ugunsgrēka dzēšana
 
Kontaktdermatīta simptomus ārstē ar hormonāliem kortikosteroīdu preparātiem, kas tiek aplicēti uz ādas. Tos neiesaka lietot ilgāk par desmit dienām. Dažkārt, kad iekaisušai ādai pievienojusies infekcija, kortikosteroīdus nākas kombinēt ar antibiotikām. Ceturtā tipa alerģijas ārstēšanā ļoti reti izmanto antihistamīna līdzekļus, jo tie palīdz minimāli. Tomēr dažkārt tos pievieno citiem preparātiem.
 
PAR KONTAKTDERMATĪTU LIECINA
 
  • Adas apsārtums,
  • Izsitumi,
  • Nieze,
  • Akūtos gadījumos arī mazi pūslīši vai pat lielāki ar šķidrumu pildīti pūšļi.

Ja kontaktdermatīts kļuvis hronisks,

  • novēro hronisku ekzēmu,
  • ādas sabiezējumu,
  • apsārtumu,
  • plaisas.

Pilns raksts ar Estētiskās medicīnas klīnika "4.Dimensija" alergoloģes Signes Pūriņas un nozares kolēģes ieteikumiem lasāms žurnāla "Veselība" jaunākajā numurā.