Saki alerģijai - NĒ!

Alerģijas izraisītāji jeb alergēni ir visapkārt: gaisā un pārtikā, mājās un darba vietā, pat mājdzīvnieka spalvā un medikamentu sastāvā. Tāpat kā alerģiskās reakcijas ir dažādas: gan iesnas un šķavas, gan izsitumi, nieze un tūska, arī to izraisītāji katram cilvēkam var atšķirties.
 
"Veselības centra 4" alergoloģe Signe Puriņa sniedz risinājumus, kā atbrīvoties no nepatīkamajām alerģijas izpausmēm pavasarī. 
 
Pirmo ziedputekšņu alerģijas jeb polinozes vilni izraisa lazdu, alkšņu, bērzu un pieneņu ziedēšana, kura sākas jau marta beigās un turpinās līdz pat maija beigām.
Otrais polinozes vilnis ir vasarā, kad pļavās sāk ziedēt graudzāles: timotiņš, skarenes, kamolzāles, smilgas, bet trešais - rudenī, kad zied nezāles: vērmeles, vībotnes un balandas.
 
Vieglāk klājas tiem, kuriem alerģiska reakcija ir tikai pret viena auga, vai augu grupas ziedputekšņiem, taču dažus nepatīkamie simptomi-iesnas, aizlikts deguns, šķaudīšana, klepus, acu nieze, graušana, asarošana un apsār-tums, apgrūtināta elpošana - moka no agra pavasara līdz pat vēlam rudenim. Turklāt jo augstāka ziedputekšņu koncentrācija gaisā, jo stiprākas alerģijas izpausmes.
 
No polino-zes biežāk cieš pilsētu iedzīvotāji, jo putekšņi, savienojoties ar dūmiem, putekļiem un izplūdes gāzēm, kļūst daudz agresīvāki. Alerģiskais process var skart ne tikai deguna un acu gļotādu, bet arī bronhus. Piemēram, augu ziedēšanas laikā no bronhiālās astmas cieš aptuveni trešdaļa polinozes pacientu.
 
Izplatīti alergēni ir arī mājas putekļi, dzīvnieku spalvas (ļoti alerģiski alergēni ir kaķu un suņu spalva), putekļērcītes, pelējuma sēnīšu sporas, kukaiņu, piemēram, bišu un lapseņu, inde, dažādas ķīmiskas vielas, medikamenti, pārtikas produkti. Ļoti spēcīga alerģiska reakcija mēdz būt pret kukaiņu indēm, izraisot ne tikai lokālu niezi un pietūkumu, bet arī elpas trūkumu, asinsrites traucējumus vai pat anafilaktisko šoku, kas ir dzīvībai bīstama situācija.
 
Ja nav zināms, kas tieši izraisa alerģisku reakciju, jādodas pie alergologa un ar ādas dūriena, aplikācijas vai cita testa starpniecību jānosaka alergēns. Laboratorijās pieejami arī dažādu inhalējamo, pārtikas un citu alergēnu paneļi. “Ja alergēna izraisītie simptomi nav izteikti - grauž acis, tek deguns, bieži vien pietiek ar bezrecepšu antihistamīna preparātu un deguna aerosolu lietošanu. Polinozes pacientiem ārstēšanās jāsāk jau divas nedēļas pirms alerģiju raisošā auga ziedēšanas, bet saasinājuma gadījumā jālieto ārsta izrakstītie recepšu medikamenti,” skaidro alergoloģe, un piebilst, ka šo medikamentu iedarbība vērsta tikai uz simptomu mazināšanu.
 
Vienīgā ārstēšanas metode, ko patlaban izmanto tradicionālā medicīna, ir alergēnu specifiskā imūnterapija, lai mazinātu jutīgumu pret alergēnu, pakāpeniski - vairāku gadu laikā pieradinot pie tā pacienta organismu un mainot imūnsistēmas reakciju. Tās lielākā priekšrocība - jau pirmajā ārstēšanas gadā ievērojami samazinās alerģijas izpausmes un nepieciešamība lietot medikamentus, bet kursa beigās tiek panākts ilgstošs efekts.
 
Visu rakstu lasiet žurnāla ''Praktiskais Latvietis''