Pavasarī atkal uzzied alerģija

Kaklā niez, acis asaro, deguns aizpampis, tek, turklāt jāšķauda vienā gabalā... Tavs pavasara vīruss patiesībā var izrādīties putekšņu alerģija jeb polinoze, saukta arī par siena drudzi, sezonālo rinītu, sezonālo alerģisko rinokonjunktivītu. Skaidro: Dr. Signe Puriņa, Estētiskās medicīnas klīnikas ''4.Dimensija'' un Alerģisko slimību izmeklēšanas un ārstēšanas centra alergoloģe, ģimenes ārste.

 


 

Neparasti siltā ziema šogad krietni pasteidzinājusi putekšņu klātbūtni gaisā: jau janvāra sākumā ziedēja lazdas, patlaban tām pievienojušās apses un kārkli, un nu plaukst arī visalerģiskākais augs – bērzs. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, Eiropā no polinozes jeb putekšņu alerģijas cieš 15–40 procenti iedzīvotāju, un viņu skaits, urbanizācijas dēļ, pēdējās desmitgadēs būtiski pieaudzis. Neraugoties uz lauciniecisko apzīmējumu siena drudzis, polinoze ir izteikta pilsētnieku kaite. Urbanizētajā vidē, kur nav iespējas ierakties ar rokām zemē, apēst ogu no krūma un dzert tikko slauktu, nepasterizētu govs pienu, ir maza bioloģiskā daudzveidība, tai skaitā sīkbūtņu un labo baktēriju līmenī, toties augsts gaisa piesārņojums, ko rada automašīnu izplūdes gāzes, rūpniecības izmeši, arī smēķu izgarojumi. Lai gan laukos putekšņu vairāk, noteicošais ir nevis to daudzums, bet gan mijiedarbība ar gaisa piesārņotājiem. Ja tev jau ir alerģija, dzīve laukos to neizārstēs. Pat izcērtot bērzus, alerģisku cilvēku mazāk nekļūs, jo pilsētnieka pārmērīgi aktīvā imūnsistēma, kas uz parastām lietām reaģē kā uz niknāko ļaundari, meklēs citu ienaidnieku.
 
Būtisks ir arī katra cilvēka jutīgums. Sausā un vējainā laikā putekšņu alerģijas simptomi pastiprinās, lietainā un mitrā – samazinās. Bīstams ir pērkona negaiss, jo atmosfēras spiediena ietekmē putekšņi sadalās ļoti sīkās daļiņās, viegli iekļūstot dziļākajos elpceļos, turklāt gaisā palielinās arī ozona daudzums, kas izraisa papildu kairinājumu. Medicīnā tiek aprakstīts tāds fenomens kā negaisa astma, tās dēļ, piemēram, pirms diviem gadiem Melburnā vienlaikus nācās stacionēt 8000 pacientu. Diemžēl šajā gadījumā nav atšķirības, vai atrodies ārā vai telpās.
 
Alerģija vai saaukstēšanās? Sākoties putekšņu sezonai, pirmās kairinājuma pazīmes var parādīties dažas dienas iepriekš – pēkšņi uzmācas miegainība, nervozitāte, nav vairs tik viegli elpot, nomoka nepatīkama sajūta sirds apvidū. Vēlāk pievienojas klasiskie simptomi, kas līdzinās vīrusu saslimšanām vai saaukstēšanās izpausmēm. Tūskains un tekošs deguns, acu kairinājums – nieze, apsārtums, graušana, krekšķis kaklā, apgrūtināta elpošana. Galvenā atšķirība – nav augstas temperatūras un kakla sāpju. Izpausmes vairāk izteiktas dienas pirmajā pusē. Alerģijas simptomus nevajadzētu atstāt bez ievērības: iekaisusī deguna un acu gļotāda padara uzņēmīgāku pret bakteriālām vai vīrusu infekcijām, kas var pievienoties alerģijai. Ja tev katru gadu, piemēram, aprīlī, ir deguna blakusdobumu vai vidusauss iekaisums, iespējams, sezonālās slimošanas galvenais iemesls ir polinoze. Vēl viens signāls, kas var liecināt par saasinātu reakciju uz putekšņiem, ir tā dēvētais orālās alerģijas sindroms, kas izpaužas kā niezoša mute, ēdot atsevišķus augļus, riekstus, dārzeņus. Piemēram, bērzu putekšņu alerģijai bieži ir krusteniska reakcija ar kauliņaugļiem, bumbieriem, plūmēm, persikiem, ķiršiem, arī burkāniem, burkānu sulu, svaigiem kartupeļiem, lazdu riekstiem. Parasti šīs reakcijas nav bīstamas – ātri sākas un ātri pāriet. Polinozes simptomi var būt ļoti vāji, un tikai pēc mērķtiecīgas iztaujāšanas izdodas noskaidrot, ka pacientam siltajos gadalaikos regulāri tek deguns. Tīra putekšņu alerģija ir retums – ja organisms vētraini reaģē uz putekšņiem, tad visbiežāk tam netīk arī citi alergēni, piemēram, pelējuma sporas, mājdzīvnieku izdalījumi, putekļu ērcītes. Alerģijas diagnostiku un ārstēšanu veic tad, kad beigusies ziedēšanas sezona – rudenī, ziemā. Uz parastajiem asins izmeklējumiem – specifiskā IgE noteikšanu – pilnībā paļauties nevar, jo mēdz būt gan viltus pozitīvas, gan negatīvas reakcijas.
 
Visprecīzākie ir ādas testi. Daudzu putekšņu sastāvdaļas ir ļoti līdzīgas, tāpēc dažkārt, lai precizētu galveno alergēnu, kā arī noskaidrotu krusteniskās reakcijas un atrastu piemērotāko terapiju, nepieciešamas molekulārās asins analīzes. Polinozes sezonā varam nodarboties tikai ar ugunsgrēka dzēšanu, apkarojot simptomus, un tas tiešām būtu jādara, jo pašplūsmā atstāta putekšņu alerģija veicina ne vien infekciju uzslāņošanos, bet arī astmas attīstību. Kad putekšņu parāde beigusies, vari doties pie alergologa, lai uzsāktu specifisko imūnterapiju: organismā mazās devās ievadīs alergēnu injekcijas, zemmēles pilienu vai tablešu formā. Specifiskā imūnterapija ir ilgstošs process 3–5 gadu garumā un palīdz aptuveni 80 procentiem pacientu. Ja būsi to skaitā, efektu jutīsi jau pirmajā sezonā. Parasti terapiju uzsāk vismaz pusgadu pirms ziedēšanas, un tā prasa disciplīnu: zemmēles vakcīna jālieto ik dienu tukšā dūšā un jātur zem mēles divas minūtes, savukārt injekciju saņem ārsta kabinetā reizi 5–6 nedēļās visu gadu vai 6 reizes pirms sezonas. Simptomu kontrole un alerģijas ārstēšana palīdzēs uzlabot dzīves kvalitāti, jo aizliktais deguns vairs nedēļām ilgi nelaupīs naktsmieru, bet siltās un saulainās pavasara brīvdienas varēsi pavadīt ārā kopā ar ģimeni, nevis iespundēties istabā.
 
Ugunsgrēka dzēšanai
 
Antihistamīni. Ārsti neiesaka pirmās paaudzes antihistamīnus.Lai gan tie ir lētāki, šiem preparātiem ir pārāk daudz blakņu, piemēram, paaugstināta miegainība, kas līdzinās puspromiles reibumam. Otrās paaudzes antihistamīniem ir ilgāks iedarbības laiks un mazāk blakusparādību. Lokālie glikokortikoīdi. Pat vislabākais antihistamīns tūsku mazināt nespēj, tāpēc to ieteicams kombinēt ar degunā izsmidzināmiem aerosoliem. Šie līdzekļi iedarbojas ļoti ātri, novēršot gan tūsku, gan deguna tecēšanu, gan šķaudīšanu. Deguna asinsvadus sašaurinošus pilienus drīkst lietot īslaicīgi, ne vairāk kā nedēļu, jo asinsvadi sašaurinātā stāvoklī nespēj noturēties ilgstoši. Jo ilgāk lieto pilienus, jo būtiskāk saīsinās iedarbības laiks, jo biežāk tos vajag, un – veidojas atkarība. Acu pilieni. Ja acis niez, asaro, ir apsārtušas un jūtams kairinājums, izmanto bezrecepšu pilienus. SVARĪGI! Ja slimo ar astmu, laikus nodrošinies ar medikamentiem un lieto ārsta ieteiktās zāles pie pirmajiem polinozes simptomiem, jo astmas lēkme var uznākt negaidīti – īpaši nodarbojoties ar sportiskām aktivitātēm svaigā gaisā. Ņem vērā, ka alerģiju izraisa augi, kas tiek apputeksnēti ar vēja palīdzību un ražo lielu putekšņu daudzumu. Ja ziedā tup kamenīte, vari būt mierīga, tas tev nav drauds!

 

Kā VĒL sevi pasargāt?
  • Valkā lielas brilles, lai pasargātu acis, savukārt elpceļu aizsardzībai noderēs ķirurģiskā maska.
  • No rīta iesmērē degunā vazelīnu vai iepūt degunā bez receptes nopērkamo Aller-GO-nasal aerosolu, lai veidotu barjeru, kas neļaus putekšņiem iekļūt elpceļos. Atgriežoties mājās, izskalo degunu ar aptiekā iegādāto jūras ūdeni.
  • Pārnākot mājās, nomazgājies dušā un pārģērbies.
  • Matus nēsā savāktus, neļaujot tajos ieķerties putekšņiem. Pirms gulētiešanas noteikti tos izmazgā.
  • Nežāvē ārā drēbes un gultasveļu, citādi ietērpsies putekšņu apvalkā.
  • Telpas vēdini agri no rīta pirms saules ausmas vai vēlu vakarā. Tad gaiss ir mitrāks un mazāk piesātināts ar putekšņiem.
  • Pēc vēdināšanas veic mitro uzkopšanu.
  • Kad brauc automašīnā, logus turi ciet, un pārliecinies, vai putekšņu filtrs pilda savas funkcijas.
  • Pieradini savu organismu pie alergēniem! Katru dienu tukšā dūšā apēd ēdamkaroti medus, kas ievākts reģionā, kur tu dzīvo, un laikā, kad saskaries ar visizteiktākajiem simptomiem. Piemēram, ja tu reaģē uz bērza putekšņiem, ēd pavasara medu; ja uz pļavas ziediem – vasaras vidus medu. Protams, nav iespējams noteikt medū esošo putekšņu koncentrāciju, tāpēc garantiju šai metodei nav, tomēr ir pacienti, kam, gadu garumā ievērojot šo stratēģiju, ir izdevies uzlabot savu situāciju.
Visu rakstu lasiet žurnāla ''Ievas Veselība'' 2020. gada 17. aprīļa numurā.