Omega-3 taukskābes un to nozīme cilvēka organismā


 
Viens no labas veselības priekšnosacījumiem ir uzturs, kura neatņemamai sastāvdaļai jābūt omega-3 taukskābēm. Tās labvēlīgi ietekmē asinsriti, sinaptisko pārvadi, gēnu ekspresiju un organisma imūnos procesus.
 
Omega-3 taukskābes un to avoti
Ir vairākas omega-3 taukskābju grupas, taču lielākā daļa zinātnisko pētījumu koncentrējas uz trim: alfa-linolskābi (ALA; 18:3 omega-3), eikozapentaēnskābi (EPA; 20:5 omega-3) un dokozaheksaēnskābi (DHA; 22:5 omega-3).
 
ALA ir augu izcelsmes omega-3 un viena no nozīmīgākajām neaizvietojamajām taukskābēm, ko mūsu organisms pats saražot nevar, tāpēc tā jāuzņem ar uzturu. ALA atrodama pākšaugos, ķirbjos, atsevišķos dīgstos, augu eļļās, riekstos, sēklās un aļģēs.
 
Savukārt EPA un DHA tiek dēvētas par ''garo ķēžu'' omega-3 taukskābēm. EPA satur 20 oglekļa atomus, DHA — 22. Cilvēka organismā ALA tiek pārveidota par EPA un pēc tam par DHA, bet šī konversija, kas norisinās aknās, ir ļoti ierobežota — mazāk par 15 %. To ietekmē tādi faktori kā vecums, dzimums, alkohola lietošana, un, cilvēkam novecojot, krietni samazinās. Tāpat novērotas dzimumatšķirī-bas, jo sievietēm konvertējošo fermentu aktivitāte ir lielāka nekā vīriešiem. Tāpēc vienīgais praktiskais veids, kā ikdienā paaugstināt EPA un DHA taukskābju līmeni organismā, ir to uzņemšana ar uzturu un/vai uztura bagātinātājiem.
 
Abas jūras izcelsmes taukskābes ir jūras zivīs, krilu un zivju eļļā. Zivju audos omega-3 taukskābes uzkrājas, jo zivis pārtiek no fitoplanktona, kas pārtiek no mikroaļģēm, kuras ir omega-3 pirmavots. Uzturā omega-3 taukskābes sastopamas triglicerīdu (TG), fosfolipīdu (PL) un brīvo taukskābju (FFA) formā. Gan trigliceridi, gan fosfolipīdi vienlīdz labi uzsūcas organismā. Triglicerīdus satur, piemēram, zivis, fosfolipidus — krils, sojas produkti, bet olas dzeltenumā taukskābes ir gan triglicerī-du, gan fosfolipīdu veidā.
 
Omega-3 taukskābju uzsūkšanās spēju organismā ietekmē pārtikas produkta kopējā uzturvielu kompozīcija, šķiedrvielas. Sliktāk uzsūcas taukskābes no riekstiem, sēklām un pākšaugiem, labāk no eļļas un zivīm, jūras veltēm. Arī aptieku plauktā atrodami dabiskas (pārsvarā trigliceridi) un sintētiskas formas (etilesteri, esterificēti trigliceridi) omega-3 uztura bagātinātāji.
 
Omega-3 taukskābju funkcija
Nosacīti omega-3 taukskābēm varam piedēvēt divas pamatfunkcijas:
■ struktūrelements (vairāk raksturīga DHA),
■ imūnās un iekaisuma reakcijas modelēšana (vairāk raksturīga EPA).
 
OMEGA-3 KĀ STRUKTŪRELEMENTS
Kā struktūrelements omega-3 taukskābes ir neatņemama sastāvdaļa smadzeņu audos. Vairāk nekā 50 % no smadzeņu sausās masas ir strukturālie lipīdi (t.i., fosfolipīdi). Cilvēka smadzenēs un tīklenē ir īpaši augsts DHA īpatsvars salīdzinājumā ar citiem audiem, bet maz EPA. Turklāt DHA nozīmīgi ietekmē augļa un zīdaiņa attīstību, tā stimulē redzes un nervu sistēmas attīstību kā agrīnos, tā vēlīnos bērna attīstības posmos un ir strukturāli nozīmīgs komponents kā acu, tā nervu sistēmas darbībā, jo veido 60 % no polinepiesātinātajām taukskābēm tīklenē un 40% smadzenēs.
 
Cilvēka smadzeņu augšanas pīķis ir no grūtniecības trešā trimestra sākuma līdz 18. dzīves mēnesim. DHA daudzums smadzenēs šajā laikā strauji palielinās. Cilvēkiem smadzeņu svars no aptuveni 100 gramiem 30. grūtniecības nedēļā palielinās līdz gandrīz 1100 gramiem 18 mēnešu vecumā; šajā laikā DHA koncentrācija smadzenēs pieaug trīs četras reizes. Grūtniecības laikā auglim māte DHA nodrošina caur placentu, bet pēc piedzimšanas zīdainis to saņem ar pienu.
 
Lai nodrošinātu optimālu redzes, neironu un kognitīvo attīstību, nepieciešams pietiekams ome-ga-3 taukskābju, īpaši DHA, daudzums. Tāpēc svarīgi, lai grūtniecēm un sievietēm, kas bērnu baro ar krūti, un zīdaiņiem, kuri mātes piena vietā lieto piena maisījumus, būtu pietiekams daudzums omega-3 taukskābju, īpaši DHA. Omega-3 taukskābēm smadzenēs ir svarīga loma jau zīdaiņa vecumā, un tas var ietekmēt smadzeņu darbību visu turpmāko dzīvi. Nepieciešamo omega-3 taukskābju daudzumu var uzņemt, ja ēdienkartē divreiz nedēļā iekļauj zivis (treknās zivis — siļķi, lasi, tunci). Ikdienas uzturā vismaz reizi nedēļā jāiekļauj veģetāra pākšaugu maltīte vai ķirbju ēdiens, salātu aizdaram jāizmanto rapšu, ķirbju vai valriekstu eļļa, pēcpusdienas uzkodā jāapēd sauja valriekstu. Vienīgā indikācija doties uz aptieku pēc omega-3 taukskābju savienojumiem ir pacientiem ar augstu kardiovaskulāro risku, kuriem ir augsti TG rādītāji, un grūtniecēm, kuras neēd zivis. 
 
Visu rakstu lasiet žurnāla ''Doctus'' oktobra izdevumā.
Konsultē estētiskās medicīnas klīnika ''4.Dimensija'' ķermeņa estētikas un uztura speciāliste - Guna Havensone, kā arī 6. kursa studente RSU Medicīnas fakultātē - Alise Emma Čakārne.