Kā pavasaris, tā šķaudu!

No februāra līdz septembrim putekšņu alerģijai jeb polinozei, kā to medicīniski dēvē, ir trīs viļņi, un šķaudīšanas ēra var būt saistīta ar jebkuru no tiem.


Dažiem tā sākas jau februārī, kad sāk ziedēt alksnis un lazda, bet mazliet vēlāk – martā, aprīlī – bērzs, kas Latvijā ir visizplatītākais alergēns. Otrais vilnis ir maijā, jūnijā un jūlijā, kad zied graudzāles, bet jūlijā, augustā un septembrī ir nezāļu ziedēšanas laiks – no tām alerģiskākās ir vērmele, vībotne un balanda. Turklāt līdzās putekšņiem mitrā laikā gaisā lidinās arī pelējuma sēnītes, kas var radīt tādus pašus simptomus kā alerģija pret putekšņiem.

 

Jutība uz putekšņiem var būt dažāda – vieniem tā sagādā neērtības tikai agrā pavasarī vai vasaras vidū, kad zied konkrētais alergēns, savukārt citiem jāšķauda visu ziedēšanas laiku no februāra līdz pat septembrim, jo alerģiju rada visu grupu ziedputekšņi.

Varbūt vīruss?

Jā, pavasarī sajūtas, kas saistītas ar šķaudīšanu un deguna tecēšanu, bieži mēdz norakstīt uz stāstiņiem no sērijas «dabūju caurvēju» vai «pārāk ātri izmetos plānās drēbēs». Un atšķirt – pie šķaudīšanas vainīgs vīruss vai alerģija – tiešām nav viegli.

Abos gadījumos var būt iesnas, šķaudīšana, nelielas sāpes kaklā, krekšķa sajūta rīklē, mazliet paaugstināta temperatūra, acu asarošana un apsārtums, acu niezēšana. Dažreiz polinoze var izpausties arī netipiskāk – piemēram, katru pavasari atkārtojas vidusauss iekaisums vai deguna blakusdobumu iekaisums, var saasināties astma. Tieši tāpēc putekšņu alerģija ļoti bieži paliek neatpazīta, un, tikai sākot pētīt dziļāk, nereti atklājas, ka ik pavasara slimošanai pie vainas ir alerģija.

Būtībā alerģija var sākties jebkurā vecumā. Nereti gadās, ka alerģijas simptomus pirmoreiz sāk izjust pēc liela emocionāla stresa, garīgas pārslodzes. Parasti šīs situācijas jau pašas par sevi noslogo organismu, un kādā brīdī imūnsistēma parastas lietas sāk uztvert kā ienaidniekus, izstrādāt antivielas, un sākas alerģija. Taču konkrēti pateikt, kāpēc tieši šim cilvēkam un kāpēc tieši šajā brīdī radusies alerģija – neviens ārsts diemžēl nevar.

Var niezēt mute!

Putekšņu alerģijas gadījumā mēdz būt tāds fenomens kā orālās alerģijas sindroms. Tas izpaužas kā nieze mutē, ēdot konkrētus augļus, dārzeņus vai riekstus. Piemēram, ja ir alerģija pret bērza ziedputekšņiem, var niezēt mutes gļotāda, ēdot ābolus, bumbierus, burkānus, kivi, selerijas, tomātus. Retāk – arī riekstus, banānus, apelsīnus. Arī mizojot jaunos kartupeļus, kas ir sulīgi, cilvēkiem, kuriem ir alerģija pret bērza putekšņiem, var sākties tūlītēja reakcija uz ādas, izsitumi. Tāpēc – ja līdzās šķaudīšanai parādās arī šādas sajūtas, ir vērts aizdomāties par putekšņu alerģiju.



 

Ko darīt?

Pirmais – akūta saasinājuma laikā alerģiju testus veikt nav ieteicams, jo, tā kā organisma reakcija jau ir saasinājusies, analīzes var nebūt objektīvas. Izmeklējumus, lai noteiktu alerģijas, vislabāk veikt brīdī, kad paasinājums ir pārgājis un tu nelieto pretalerģijas zāles, parasti – rudenī vai ziemā.

Tagad galvenais mazināt traucējošās sajūtas, tāpēc terapija galvenokārt ir simptomātiska.

  • Skalo degunu ar jūras ūdeni vairākas reizes dienā. Tas gluži mehāniski palīdzēs izskalot elpceļos iekļuvušos putekšņus.
  • Ja tek deguns vai asaro acis, vari palietot pretalerģijas līdzekli, kas aptiekās nopērkams gan deguna spreja, gan acu pilienu veidā.
  • Ja ar to vien nav līdzēts, vari palietot kādu no otrās paaudzes bezrecepšu pretalerģijas līdzekļiem tablešu veidā.
  • Ja simptomi ir ļoti izteikti, alerģijas laikā var lietot glikokortikosteroīdu sprejus degunam. Taču ņem vērā – pretalerģijas zāles jālieto tikai tad, kad ir saskarsme ar konkrēto alergēnu un simptomi, nevis nepārtraukti.


Ko tālāk? Ja šāds komplektiņš palīdz un tu, kādu no šiem līdzekļiem lietojot, jūties labi, būtībā neko citu var arī nedarīt. Tikai, kā vien nāk jauns pavasaris un jauna šķaudāmā ēra, ķeries pie pārbaudītiem līdzekļiem un pārlaid putekšņu laiku vēsā mierā. Taču, ja, pat lietojot šos līdzekļus, pašsajūta ir draņķīga un šķaudīšana nerimst, labāk doties pie ārsta, kas specializējas alerģiju ārstēšanā, un veikt mērķtiecīgas analīzes.

Ilgtermiņa glābiņš – imūnterapija

 

Tā var palīdzēt, ja nelīdz nekas no iepriekš nosauktā, ja alerģija ir tiešām smaga un tā apstiprināta arī izmeklējumos. Imūnterapijai ir vairāki varianti – zemmēles līdzekļi tablešu vai pilienu veidā un injekcijas. Imūnterapijas būtība ir pieradināt organismu pie alergēna, taču, lai būtu efekts, terapija jāsāk pirms saskarsmes ar vielām, kas rada alerģiju. Piemēram, pašlaik var sākt imūnterapiju pret vēlāk vasarā ziedošo augu putekšņiem – vērmeles, vībotnes, balandas. Ja alergēns, kas rada sūdzības, ir pavasara putekšņi, piemēram, bērzs, imūnterapija jāsāk rudenī. Dažās situācijās ir iespēja lietot putekšņu alergēnu maisījumus.

Imūnterapijas preparāti tiek injicēti vai ieņemti alergologa kabinetā, un lietošanas režīms ir atkarīgs gan no preparāta izvēles, gan cilvēka jutības pret alergēnu. Pamatā tās ir sešas devas pirms alergēna sezonas ar divu līdz četru nedēļu intervālu starp devām, savukārt citi preparāti jālieto reizi mēnesī, un terapija jāsāk pusgadu pirms alergēna sezonas. Ja ir arī orālās alerģijas sindroms jeb krusteniskā reakcija, visticamāk, imūnterapija būs jālieto cauru gadu bez pārtraukuma noteiktā režīmā. Efekts ir jūtams jau pēc pirmās sezonas, taču praktiski visos gadījumos, lai ieguvums būtu noturīgs, imūnterapija jāturpina vismaz piecus gadus. Šīs metodes mīnuss – tas ir maksas pakalpojums, un putekšņu alerģijas gadījumā gadā izmaksā no 250 līdz 500 eiro atkarībā no izvēlētā preparāta. Tātad – tam jāatlicina naudiņa.

Ko vēl tu vari darīt, lai mazinātu alerģijas izpausmes.

  • Saulainā, siltā, arī vējainā laikā valkā lielas saulesbrilles, jo tad putekšņi nelidos pa taisno tev acīs.
  • Ejot ārā, degunā vari ieziest vazelīna eļļu, lai starp gļotādu un putekšņiem, kas tiek ieelpoti, radītu barjeru.
  • Kad atnāc mājās pēc pastaigas, ieej dušā.
  • Nežāvē ārā veļu.
  • Mašīnā lieto kondicionieri ar putekšņu filtru. Jaunākās mašīnās tas jau ir iebūvēts, tikai ik pa laikam filtrs jānomaina.
  • Centies telpas vēdināt pēc lietus vai vēlās vakara vai nakts stundās – tad ārā ir augstāks gaisa mitrums, tāpēc putekšņi nosēžas zemāk, nelido pa gaisu.
  • Ja dodies ceļojumā, izpēti, kādi putekšņi gaisā pašlaik ir galamērķa zemē – par Eiropu to var ērti noteikti mājaslapā polleninfo.org. Zinot, ka zemē, uz kuru plāno doties, gaisā lidinās tieši tavs ienaidnieks, paņem ceļojumā līdzi medikamentus, kuri tev palīdz.

Konsultē "Veselības centrs 4" filiāles "Estētiskā medicīnas klīnika "4.Dimensija"" alergoloģe un ģimenes ārste Signe Puriņa. Pilns raksts lasāms žurnāla " Ievas Veselība" maija numurā.