Jaunietes āda

Visbiežāk jaunieši pie dermatologa vēršas pēc palīdzības pinņu jeb aknes gadījumā. Šajā rakstā sniegta jaunākā informācija par akni. Konsultē dermatoloģe, anti-age speciāliste dr. Lauma Valeine un dermatoloģe dr. Lana Kasparane.
 
 
Akne ir viena no biežākajām ādas slimībām, ko ārstē ne tikai dermatologi, bet arī citu specialitāšu ārsti. Tā skar neiedomājami lielu populācijas daļu, aptuveni 85% pusaudžu, un līdz pat 75-85% gadījumu sastopama arī pieaugušo vecumā, atstājot ievērojamu ietekmi uz pacientu dzīves kvalitāti - rada psihoemocionālu spriedzi, negatīvi ietekmē ikdienas un sociālās aktivitātes, samazina skolas, studiju, darba kvalitāti un produktivitāti, kā arī veicina sociālu izolāciju. Pētījumos konstatēts, ka, piemēram, Francijā 15 gadu veci un vecāki jaunieši aknes dēļ kavējuši darbu vai skolu 350 000 dienu.
 
Akne ir hroniska, recidivējoša, iekaisīga ādas patoloģija, kas skar tauku dziedzerus un ar tiem saistītos matu folikulus. Patoģenēze ir multifaktoriāla: norit patoloģiska keratinizācija (nedabīga šūnu attīstība ādas raga slānī), paaugstinās sebuma (ādas tauku) produkcija un izmainās tā sastāvs, rodas hormonu disbalanss, uz ādas aktivizējas baktērija Cutibacterium acnes (iepriekš Propionibacterium acnes), kā arī iekaisuma un imūnās sistēmas reakcijas.
 
Šie faktori ietver gan kvantitatīvas, gan kvalitatīvas sebuma izmaiņas pubertātes laikā, ko sauc par disseboreju, ko izraisa gan endogēni faktori, piemēram, hormonālie vai ģenētiskie faktori, tā arī eksogēni faktori, piemēram, kosmētika, kas ir komedogēna (veicina ādas poru aizsprostošanos), agresīvi sejas ādas attīrīšanas līdzekļi vai medikamenti, kas var stimulēt aknes patoģenētiskos mehānismus.
 
Tā kā patoģenēze ir multifaktoriāla, tad likumsakarīgi, ka arī aknes gaita, terapijas rezultāts un reicidīvu biežums ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, ko vienā vārdā dēvē par eksposomu. Runājot par akni, eksposoms sevī ietver uzturu, medikamentus, profesionālos faktorus/darba apstākļus, gaisa piesārņojumu, klimatu, psihosociālo stāvokli un dzīvesveidu.
 
UZTURS. Tas ir līdz šim publikācijās visvairāk aplūkotais aknes eksposoms. Agrāk publikācijās uzturs tika noliegts kā aknes iemesls vai provocējošais faktors, taču jaunākajās publikācijās atspoguļota saikne starp dažiem uztura produktiem un akni. Kā galvenie tiek minēti piena produkti (īpaši vājpiens) un ēdieni, kas ir ar augstu glikēmisko indeksu (pārbagāti ar cukuru), nedaudz mazāk - sūkalu olbaltumvielas, alkohols, tēja, kafija, šokolāde un sāls. Jāatzīst, ka šī saistība minēta galvenokārt pacientiem ar vidēji smagu vai smagu akni un biežiem recidīviem, kā arī tiem, kam ķermeņa masas indekss ir lielāks par 25. Lai gan ir statistiski ticami pierādījumi par korelāciju starp uzturu un aknes elementiem, tomēr nav kvalitatīvu pētījumu, kas apstiprinātu, ka uztura režīms ir klīniski nozīmīgs. Nepieciešams turpināt pētījumus, jo īpaši lielākā populācijā, apvienojot diētu ar zemu glikēmisko indeksu un ierobežotu govs piena produktu patēriņu. Kontrolētos pētījumos ir novērots, ka, iekšķīgi lietojot probiotiķus, aknes terapijā gūts uzlabojums. Kombinējot tos ar sistēmisku antibiotiku terapiju, tika konstatēta sinerģiska iedarbība - ārstējot iekaisīgo akni, pēc 12 nedēļu lietošanas kursa samazinājās gan iekaisīgie, gan neiekaisīgie elementi. Šāds rezultāts netika panākts, ja probiotikas un antibiotikas lietoja atsevišķi. Minēto panākumu var izskaidrot ar probiotiku spēju samazināt sistēmisku oksidatīvo stresu, regulēt citokīnus un samazināt iekaisuma marķierus.
 
MEDIKAMENTI. Pirmās un otrās paaudzes perorālie (iekšķīgi lietojamie) kontracepcijas līdzekļi var saasināt akni pusaudžiem un galvenokārt pieaugušām sievietēm. Anabolie steroīdi pastiprina akni, iedarbojoties uz an-drogēnu receptoriem, kas atrodas uz sebocītu virsmas un keratinocītiem.
 
PROFESIONĀLIE FAKTORI/DARBA APSTĀKĻI -KOSMĒTIKA. Neatbilstošas ādas kopšanas kosmētikas un dekoratīvās kosmētikas, kā arī agresīvu ādas kopšanas līdzekļu lietošana var izraisīt aknes uzliesmojumu. Šie produkti izmaina ādas aizsargbarjeru un ādas mikrobiomu (mikroorganismu) līdzsvaru, it īpaši tauku dziedzeru apvidū, tādējādi aktivizējot iedzimto imunitāti, kas rada iekaisumu. Iekaisumam raksturīgi difūzi izkaisīti mikrokomedoni uz sejas un pāris iekaisīgi elementi (papūlas, pustulas). Tāpat aknes uzliesmojumu rada kosmētikā esošās komedogēnās sastāvdaļas, ēteriskās eļļas, bieza konsistence (ziedes), pūderi, agresīvi ādas tīrīšanas līdzekļi un sārmaini attīrošie līdzekļi, piemēram, ziepes. Daži matu kopšanas līdzekļi, piemēram, briljantīns, var veicināt komedonu un cistu rašanos pieres un deniņu rajonā. Jāuzsver, ka dekoratīvā kosmētika 62% gadījumu pasliktina aknes klīnisko stāvokli vēl vairāk, tādēļ liela nozīme ir tās pareizai izvēlei. Mehāniska ādas traumatizācija rada epidermas sabiezēšanu - hiperkeratozi: ādas raga slānis (stratum corneum) modificējas, ādā samazinās ūdens daudzums, rodas kairinājums un ādas barjeras traucējumi.
 
GAISA PIESĀRŅOJUMS. Gaisa piesārņojuma radītās izmaiņas ir izteiktākas pacientiem ar akni, jo lipīdu slānis uz stratum corneum virsmas jau tā ir izmainīts sebuma izmaiņu dēļ (palielinās oksidētais skvalēns un samazinās linolskābe). Līdz ar to pastāvīgs apkārtējās vides piesārņojums, tostarp smēķēšana un cigarešu dūmi, palielina transepidermālā ūdens zudumu, saistaudu un matrices metaloproteināžu deģenerāciju ādā, kuras dēļ tiek noārdītas kolagēna un elastīna šķiedras, kā arī negatīvi ietekmēta dabiskā ādas barjera. Tiek aktivizēts interleikīns la, kas saasina komedoģenēzi un rada iekaisīgus komedonus, izraisot oksidatīvo stresu un izmaiņas lipīdu sastāvā.
 
KLIMATS. Siltuma, mitruma un intensīva ultravioletā (UV) starojuma variācijas var izraisīt aknes uzliesmojumu. Gan UVB, gan UVA starojums izraisa tauku dziedzeru hiperplāziju, sabiezē ādas raga slānis, pieaug sebuma sekrēcija un komedonu skaits. Turklāt UV starojums ierosina an-timikrobo peptīdu produkciju un izdalīšanos, aktivizē iedzimto imūnsistēmu un nomāc adaptīvo šūnu imūno reakciju, tāpēc mainās ādas mikrobioms, savairojas baktērija Cutibacterium acnes, saasinot akni.
 
PSIHOSOCIĀLAIS STĀVOKLIS UN DZĪVESVEIDS. Dažos pētījumos minēts, ka psihosociālie un dzīvesveida faktori, tostarp stress, emocijas, miega trūkums, pilsētas trokšņi, sociālekonomiskais spiediens, viedierīču gaismas iedarbība, ietekmē iekaisīgas ādas slimības, tātad arī akni. Stress un citi neiroloģiski faktori aktivizē kortikotropīnu atbrīvojošo hormonu un neiropeptīdu izdalīšanos tauku dziedzeros, aktivizējot imūnsistēmas un iekaisuma procesus, kas izraisa aknes saasinājumu. īsviļņu redzamā gaisma, ko izstaro viedierīces, palielina Staphylococcus aureus proliferāciju, izjaucot ādas mikrobioma līdzsvaru. Jāatzīmē, ka jebkura smaguma pakāpes akne ievērojami samazina pacientu dzīves kvalitāti, jo psihosociālais slogs nekorelē ar slimības smaguma pakāpi, tādēļ atbilstoša terapija nepieciešama visiem aknes skartajiem.
 
TERAPIJA. Terapijas algoritms pusaudžu un pieaugušo aknes gadījumā ir vienāds - no lokālo līdzekļu klāsta jāizvēlas starp retinoīdiem, benzoilperoksīdu un antibiotikām (nerekomendē monoterapijā augstās bakteriālās rezistences dēļ), azelaīnskābi un salicilskābi, savukārt sistēmisko līdzekļu klāstā saglabājas antibiotikas, retinoīdi un smagākos gadījumos antiandrogēni, glikokortikoīdi, kombinēta orālā kontracepcija. Vienīgi pieaugušo aknes formas gadījumā jāņem vērā, ka līdz ar vecumu tauku dziedzeri ražo mazāk sebuma un āda ir jutīgāka uz kairinājumu, tāpēc viņiem piemēroti ādas kopšanas līdzekļi ar mazāku aktīvo vielu koncentrāciju un ir lielāka nepieciešamība pēc emolientiem. Terapija jāpielāgo aknes smaguma pakāpei.
 
ĀDAS KOPŠANA. Pēc pētījuma datiem, aptuveni 83% pacientu, kam ir akne, nodarbojas ar pašārstēšanos, pēc farmaceita rekomendācijām problemātiskas ādas kopšanas līdzekļus izvēlas 64% pacientu, pēc citas personas ieteikumiem -10%, savukārt paši - 26%. Ņemot vērā slimības plašo izplatību un pacientu vēlmi nodarboties ar pašārstēšanos, jāuzsver, ka pareizai ādas kopšanai mājas apstākļos ir nozīmīga loma ilglaicīgu labu klīnisko rezultātu sasniegšanai un potenciālu recidīvu mazināšanai.
 
Ādas kopšanas galvenie principi:
  • maiga attīrīšana - micelārais ūdens, maigs attīrošs gels vai sārmus nesaturošas ziepes;
  • mitrināšana ikdienā - hidrofili līdzekļi, hidrogeli;
  • keratolītiska un pretiekaisuma darbība - augļskā-bes, azelaīnskābi, salicilskābi saturoši līdzekļi, antioksidanti;
  • seboregulācija - dermakosmētikas līdzekļi, kas uzlabo tauku kvalitāti, kavējot oksidēšanos un sabiezēšanu, un mazina keratinocītu proliferāciju;
  • fotoaizsardzība - kombinētai un taukainai ādai vai ādai ar noslieci uz pinņu veidošanos piemēroti krēmi ar saules aizsardzības faktoru (SPF), kas paredzēti ādas aizsardzībai pret UVA un UVB staru ietekmi.
Visu rakstu lasiet žurnāla ''Ārsts.lv'' 2020. gada marta numurā.