Dzeramais kolagēns – līme ādas jaunībai?

Mūžīgās jaunības eliksīra meklējumos par modīgu aktualitāti pasaulē kļuvis dzeramais kolagēns. Vai iekšķīgi lietojamais kolagēns patiešām spēj uzlabot ādas izskatu un veselību? Žurnālā ''Ieva'' lasiet rakstu ar mūsu speciālistes - dermatoloģes dr. Laumas Valeines un  "Veselības centrs 4" filiāles "Anti-Aging Institute" internistes (specializējas gastroenteroloģijā) Vitas Skujas skaidrojumu.
 
 
Kamēr tas ir pietiekamā daudzumā, mūsu āda ir blīva, gluda un elastīga. Apmēram pēc 30 gadu vecuma, kad organismā dabiskās novecošanas ietekmē viss sāk noritēt lēnāk, ādas šūnās palēninās kolagēna sintēze, tāpēc āda pakāpeniski atslābst, zaudē elastību, sāk veidoties grumbas. Šo procesu var paātrināt arī intensīva fiziskā slodze, ja vielmaiņa patērē vairāk olbaltumvielu, nekā spēj uzņemt ar pārtiku. Gadu gaitā kolagēna šķiedras būtiski bojā arī UV starojums, vides piesārņojums, smēķēšana, stress, brīvie radikāļi, kas izraisa kolagēna vielmaiņas traucējumus, padarot ādu aizvien plānāku. Par kolagēna deficītu organismā liecina ne tikai dziļas grumbas, bet arī sāpes locītavās, to stīvums.
dzeramais kolagēns
 
Kolagēns mūsu ādai nodrošina elastīgu un izturīgu pamatu. Kolla tulkojumā no grieķu valodas nozīmē līme. Patiesībā tā arī ir – kolagēns ir olbaltumviela, kas satur kopā mūsu organisma saistaudus. Tas atrodas visās mūsu ķermeņa struktūrās – ādā, kaulos, cīpslās, saitēs, skrimšļos, orgānos, muskuļos, asinsvados, gļotādu audos, nagos un matos. Dermu, ādas vidējo slāni, kas balsta mūsu ādas virskārtu, veido apmēram 80 procenti kolagēna.
 
Cilvēka orgānos ir dažādu veidu kolagēns, ādā – četri no tiem. Skaistumkopšanas industrija piedāvā dažādus kosmētikas līdzekļus, kuru uzdevums ir atjaunot ādā kolagēna zudumu un uzturēt tās elastīgumu. Tomēr pierādīts, ka kolagēna molekula pēc uzbūves ir pārāk liela un sarežģīta, tā nespēj iekļūt dziļi ādā, tāpēc šo vielu saturošie kosmētiskie līdzekļi iedarbojas tikai uz ādas virsējo slāni. Kolagēns uz ādas veido gaiscaurlaidīgu plēvīti, kas intensīvi piesaista un uztur mitrumu, tā padarot ādu gludāku, izlīdzina grumbiņas un, savelkot ādu, rada vieglu liftingu.
 
Labāku un noturīgāku rezultātu dod kolagēna injekcijas, bet tās nav lētas, turklāt darbojas tikai lokāli. Tāpēc kolagēna lielā molekula ir dzeramā kolagēna ražotāju galvenais trumpis.
 
Dabisks kolagēns ir dzīvnieku valsts izcelsmes olbaltumviela, augos tās nav. Visbiežāk to iegūst no liellopiem, moluskiem un zivīm. Vegāniem tiek piedāvāts arī augu izcelsmes kolagēns – mākslīgi radīts produkts, kam ir zemāka koncentrācija. Kolagēnam ir ļoti gara un sarežģīta molekula, kas, nonākot zarnu traktā, nespēj pilnībā sašķelties un uzsūkties.
 
Kolagēna peptīdi uzsūcas kuņģī un zarnu traktā un nonāk asinsritē. Japānas zinātnieki klīniskajos pētījumos atklājuši, ka 80–95% hidrolizēta kolagēna nokļūst ādā, bet 5–10% tiek sadalīti pa lielākajām organisma locītavām. Atšķirībā no ārīgi lietotās kosmētikas, ko pārsvarā lietojam lokāli – uz sejas, kakla un dekoltē zonā –, iekšķīgi lietotais kolagēns vienmērīgi apgādā visu organismu, tādējādi uzlabojot kopējo ādas stāvokli.
 
Dzeramā kolagēna lietošana ir atkarīga no mērķa, kādu cilvēks vēlas sasniegt. Lai uzturētu labāku ādas stāvokli, parasti to iesaka lietot kursa veidā 1–2 reizes gadā. Estētiskās medicīnas speciālisti dzeramo kolagēnu iesaka kombinēt ar ādu atjaunojošo procedūru kursu, piemēram, ar injekciju vai lāzera metodēm. Tās stimulē kolagēna atjaunošanos ādā no ārpuses, bet hidrolizētais kolagēns ādas atjaunošanās norises atbalsta no iekšpuses. Tā var sasniegt daudz lielāku efektu.
 
Vai dzeramais kolagēns var kaitēt?
 
Pārskatot pētījumus par iekšķīgi lietojamo kolagēnu, nav pierādījumu, ka tas būtiski varētu kaitēt mūsu veselībai. Tā ietekmē uzlabojas ādas, kaulu, locītavu, arī nagu un matu stāvoklis. Ir pētījumi par dzeramā kolagēna ietekmi ne tikai uz ādu, bet arī deģeneratīvu pārmaiņu skartām locītavām. Tomēr jāņem vērā, ka pētījumi bieži vien ir veikti ar mazu cilvēku skaitu, plašu pētījumu, kas aptvertu lielas cilvēku grupas, nav. Kolagēns visbiežāk tiek iegūts no dzīvnieku valsts produktiem, tādēļ ļoti svarīga ir tā izcelsme. Lietojot kolagēnu, kas ir iegūts no jūras produktiem – zivīm un vēžveidīgajiem –, jāņem vērā, ka izmantotie produkti var izraisīt alerģiskas reakcijas, īpaši tad, ja cilvēkam mēdz būt alerģija no zivīm vai citiem jūras produktiem. Uzsūkšanās procesā svarīga ir tievā zarna un tās veselība.
 
Kolagēna šķelšanā nozīme ir arī veselam kuņģim un aizkuņģa dziedzerim. Vesela cilvēka gremošanas traktam kolagēns nekaitē. Ja ir kādas gremošanas trakta slimības, tad gan būtiski padomāt par produktiem, kurus lietojam, – vai tie nav kaitīgi un vai mērķis attaisno līdzekļus. Tāpat kolagēna uzsūkšanos var samazināt dažādu medikamentu lietošana, kas palēnina gremošanas procesus. Piemēram, protonu sūkņu inhibitori (omeprazola grupas medikamenti) samazina kuņģa skābes daudzumu un līdz ar to var apgrūtināt arī kolagēna šķelšanos.
 
Kolagēnu noteikti vajadzētu lietot rekomendētajās devās, ne vairāk. Tomēr, domājams, vesela tievā zarna pati regulē, cik daudz produkta uzsūksies.
 
Dažiem cilvēkiem kolagēnu varētu būt grūti sagremot, pēc tā lietošanas var parādīties pilnuma vai diskomforta sajūta vēdera augšdaļā, pakrūtē, dedzināšana jeb atviļņa simptomi, nepatīkama garša mutē, slikta dūša vai pat vemšana. Šādos gadījumos noteikti vajadzētu konsultēties ar ārstu un apsvērt kolagēna lietošanas lietderību.Uzmanīties vajadzētu arī cilvēkiem ar jau zināmām gremošanas trakta slimībām – gastroezofageālo atviļņa slimību, iekaisīgām zarnu slimībām. Kolagēna lietošana varētu nelabvēlīgi iespaidot šo slimību gaitu.
 
Visu žurnālistes Sandras Puntules rakstu lasiet žurnāla ''Ieva'' 2020. gada 22. janvāra numurā.