Daudzu ādas slimību gadījumā izšķiroša nozīme ir dzīvesveidam

Estētiskās medicīnas klīnika "4.Dimensija" dermatoloģe, dietoloģe Dr. Lāsma Kalnbērza sniedz ieteikumus, kā uzturs ietekmē ādas stāvokli.

Kādos gadījumos jāvēršas pie dermatologa?
Ja parādījušies kādi iepriekš nebijuši un neskaidri izsitumi uz ādas, ārsts var palīdzēt saprast to iemeslu, kā arī atklāt saistību starp ādas stāvokli un iekšķīgām vainām. Labāk, ja ādas slimība laicīgi tiek diagnosticēta un uzsākta atbilstoša ārstēšana.
Visbiežāk gan pacients nāk pie dermatologa pēc padoma, ja ādas problēmu nav izdevies atsisināt pašam – ar dažādiem kosmētiskiem līdzekļiem un procedūrām. Pat ja cilvēks zina, kāds ir iemesls izsitumiem, bieži vien bezrecepšu preparāti nav pietiekami efektīvi un ir vajadzīgi spēcīgāki medikamenti ar specifisku iedarbību atkarībā no izsitumu veida un cēloņa.
Pārtikas ietekme uz ādas stāvokli
Lielas daļas ādas slimību (akne, psoriāze, ekzēma, rozācija u. c.) pamatā ir iekaisuma reakcija. Uzturs ir būtisks hroniska iekaisuma profilaksē. Ja cilvēkam ar iedzimtu tendenci attīstīties kādai no minētajām slimībām uzturā ir iekaisumu veicinoši produkti, visticamāk, gaidāmas šīs slimības izpausmes.
Arvien vairāk pētījumu norāda uz dažādu slimību "uzplaukumu", cilvēkiem pārejot uz tā saucamo Rietumu diētu – rūpnieciski pārstrādātiem, rafinētu cukuru un rafinētu miltu saturošiem produktiem, kā arī augstā temperatūrā eļļā ceptām ātrajām uzkodām ("fastfood") un lielu rūpnieciski pārstrādātas gaļas patēriņu. Šāda pārtika ir veicinājusi virkni hronisko , tai skaitā ādas slimību attīstību. 
Iesakot cilvēkam izslēgt no uztura kādus produktus vai produktu grupas, svarīgi arī pastāstīt, ar ko tos var aizvietot – gan uzturvērtības ziņā, gan arī garšas ziņā. Mēs mēdzam ļoti pierast pie kādām konkrētām garšām, tāpēc labi, ja ir alternatīvas arī šajā ziņā. Runājot par uztura paradumu mainīšanu, ir vērts rūpīgi pārskatīt ieradumus – ne vienmēr iesakņojušās tradīcijas vajag turpināt. Tas ir pat interesanti atklāt jaunus iepriekš nezināmus produktus. Pārdomāts uzturs ne tikai palīdz ādai būt veselai un izskatīties skaistai, bet arī cilvēkam justies labi.
 
"Kā teica Alberts Einšteins: "Būtiski ir atbrīvoties no dziļi iesakņotiem aizspriedumiem, kurus mēs bieži atkārtojam, tos nepārbaudot". Galvenais ir gribēt redzēt pārmaiņas un būt gataviem ieviest izmaiņas ikdienā. Katrai mazai darbībai ir nozīme, jo tas ir sākums, kas lēnām rada lielas izmaiņas.", piebilst daktere.
 
Veselīga āda gada aukstajos mēnešos
Rudens un ziemas laikā ir raksturīgi uzliesmot ādas reakcijām, kas saistītas ar ādas sausumu. Šajā periodā būtu jāizvēlas saudzīgāki un mazāk attaukojoši mazgāšanās līdzekļi. Ādas sausumu ietekmē gan mazgāšanās biežums un ilgums, gan arī ūdens pH līmenis, cietība un temperatūra. Ļoti silts un karsts ūdens ievērojami vairāk sausina ādu. Pēc mazgāšanās ieteicami taukaināki krēmi un ziedes, kas izveido uz ādas noturīgu aizsargslāni.
Uztura ieteikumi sausai un alerģiskai ādai
Svarīgi ir gan izslēgt produktus, kas ir iespējamie alerģijas izraisītāji, gan iekļaut produktus, kas nodrošina ar visām veselai ādai nepieciešamajām uzturvielām, tajā skaitā, vitamīniem un mikroelementiem. Īpaši svarīgs ir pietiekams šķidruma daudzums – tīrs ūdens. Pieaugušam cilvēkam tas ir apmēram divi litri dienā (30 mililitri uz kilogramu ķermeņa svara). Ūdeni satur arī augļi un ogas, turklāt tie ir arī vērtīgs vitamīnu un mikroelementu avots. Ogas satur daudz C vitamīnu, kas ir spēcīgs antioksidants, piedalās kolagēna veidošanās procesā – stiprina asinsvadu sieniņas un uzlabo ādas struktūru.
Ieteicams izvērtēt, vai uzturā pietiek omega 3, 6 un 9 taukskābes – tās satur dažādi rieksti (mandeles, ciedru rieksti, lazdu rieksti, valrieksti), kā arī sēkliņas (ķirbju, kaņepju, saulespuķu, sezama, linsēklas, čia). Riekstos un sēkliņās ir arī daudz E vitamīna, kas arī ir spēcīgs antioksidants un ir svarīgs veselai ādas struktūrai un labai aizsargfunkcijai.
Kur atrast vitamīnus?
Visvērtīgākie uzturvielu ziņā ir sezonas produkti, vēlams, bioloģiski audzēti. Ieteicama ir produktu daudzveidība, iekļaujot uzturā vairāk dažādus dārzeņus, augļus, ogas, zaļumus, pākšaugus, riekstus, sēkliņas. Tie ir ne tikai uzturvielām bagāti, bet satur arī šķiedrvielas, kas savukārt ļauj zarnu traktā vairoties "labajām baktērijām". Arvien vairāk pētījumu norāda uz ādas saistību ar kuņģa-zarnu traktu un zarnu mikrofloras nozīmi iekaisuma likvidēšanā.
Psoriāze un D vitamīns
Ir atsevišķi vitamīni, kurus kādu iemeslu dēļ ieteicams uzņemt papildus. Ņemot vērā mūsu klimata zonu un salīdzinoši mazo saulaino dienu skaitu, vēlams būtu sekot līdzi D vitamīna līmenim un nepieciešamības gadījumā to lietot uztura bagātinātāja formā. Bieži vien normalizējot D vitamīna līmeni, samazinās arī hronisko slimību paasinājumi.
Optimālam D vitamīna līmenim ir būtiska nozīme psoriāzes gadījumā. Psoriāze pieder pie autoimūnām slimībām, kur terapijas pamatā ir imūnās sistēmas līdzsvarota darbība. Te būtu jāpiemin būtiskais visu organisma sistēmu līdzsvars – arī nervu sistēmas ietekme uz imūno sistēmu. Tas nozīmē sabalansēts dienas ritms ar pietiekamu atpūtu. Bieži psoriāze saasinās tieši pārslodzes laikā, kad ir izjaukts dabīgais diennakts ritms – cilvēks ir pārstrādājies un neizgulējies.
 
Veselīga uztura izvēle, savukārt, būs ieguldījums veselībā un labsajūtā ilgtermiņā.
 
Vairāk lasiet protāla "Medicine. lv"