Atslodzes diena

Lai arī atslodzes periodus cilvēki piekopuši jau sen, tikai pēdējā laikā parādās nopietnas publikācijas par dažādiem ieguvumiem attiecībā uz veselību: holesterīna rādītājiem, glikozes līmeni, asinsspiedienu, iekaisuma procesiem, kā arī uz ķermeņa svaru, zina stāstīt Estētiskās veselības klīnika ''4. Dimensija'' dietoloģe Lāsma Kalnbērza
 
Parasti atslodzes dienu cilvēki nolemj ieturēt pēc svinībām ar bagātīgu mielastu, kad nākamajā dienā jūt - apēsts pārāk daudz. Taču nopietnākas ēšanas režīma izmaiņas ar regulāru badošanos parasti nolemj ieviest, saskaroties ar kādām veselības problēmām,” stāsta speciāliste. Apzināti ievērojot ilgākus starplaikus starp ēdienreizēm, mēs dodam savam ķermenim atslodzi. Tomēr, tāpat kā atšķiras iemesli, kāpēc cilvēki atturas no ēšanas vai svītro no ēdienkartes atsevišķus produktus, atšķiras arī šā laika apzīmējumi: atslodze, badošanās vai gavēnis.
 
Garākas pauzes starp ēdienreizēm
 
Vesels cilvēks var izmēģināt ieturēt ilgākus starplaikus starp ēdienreizēm - vislabāk, ja atslodzes laiks sakrīt ar gulēšanu (starp pēdējo ēdienreizi iepriekšējā dienā un brokastīm). Agrāk bija ierasts ēst trīs reizes dienā laikā no septiņiem rītā līdz septiņiem vakarā, rezultātā 12 stundu atslodzes periodi bija ikdienas norma, stāsta Lāsma Kalnbērza. 
 
Var arī pamēģināt pilnu atslodzes dienu uz 24 stundām un atkārtot reizi nedēļā. “Šādā gadījumā pēc pusdienām nākamā maltīte ir nākamās dienas pusdienas. Šai vienai ēdienreizei jābūt pilnvērtīgai, lai nodrošinātu organismu ar vajadzīgajām uzturvielām,” skaidro dietoloģe.
 
Atteikties no neveselīgā
 
Ja cilvēks ikdienā ēd neveselīgi, atslodzes diena organismam jau būs, no ēdienkartes svītrojot atsevišķus produktus, piemēram, rafinētus miltus un cukuru saturošus. Var, piemēram, atsevišķus produktus nelietot konkrētās dienās vai ilgāku laika posmu. To dēvē par gavēni. “Šajā atslodzes dienā var ēst mazākas porcijas, uzturā galvenokārt iekļaut augļus, dārzeņus un palielināt uzņemtā ūdens daudzumu. Tomēr, tikai neko neēdot, organismā var ieslēgties mehānismi, kas palīdz pilnvērtīgi sagremot lieko, kas sakrājies. Līdz ar to par vislielāko ieguvumu no veselības viedokļa varam runāt, kad cilvēks īsāku vai ilgāku laiku dzer tikai ūdeni,” skaidro dietoloģe.
 
Izmaiņas organismā
 
Ļoti būtiska atslodzes periodā ir šķidruma uzņemšana - vismaz 30 ml/kg ķermeņa svara, tas ir, vismaz divi litri dienā. Ūdens palīdzēs izvadīt no organisma vielmaiņas galaproduktus. Tam var pievienot citrona vai citu augļu šķēlītes. “Tas, kuros gadījumos ieteicams neēst pavisam vai tikai atturēties no kāda produkta, ir ļoti individuāli. Katram cilvēkam ir atšķirīgs veselības stāvoklis, ķermeņa uzbūve, dienas režīms, ēšanas ieradumi un iespējas. Tas viss ir jāņem vērā,” atgādina Lāsma Kalnbērza.
 
UZZIŅA
 
Atslodzes periods var būt, no ēdienkartes svītrojot atsevišķus produktus vai pārtiku pilnībā izslēdzot. Pilnīgas badošanās laikā tiek dzerts tikai tīrs ūdens. Šis periods var būt no dažām stundām līdz vairākām dienām un ilgāk.
 
Vairāk lasiet žurnāla ''Praktiskais Latvietis'' 2021. gada janvāra izdevumā