Vai nosirmošanu var aizkavēt? Konsultē trihologs


''Pilnībā novērst matu sirmošanu nevar, taču var ievērojami palēnināt. Galvenokārt to var panākt ar dažādām procedūrām, kas vērstas uz folikulu pabarošanu un šūnu aktivitātes veicināšanu. Jo vairāk dara, jo labāki rezultāti. Var palīdzēt speciālu galvas ādas serumu lietošana, kas stimulē un veicina apasiņošanu, arī dažādas procedūras: galvas ādas masāža, lāzerķemmes lietošana. Papildus var lietot vitamīnus, mikroelementus matu augšanai. Ja piedomā un ir vēlme matus iespējami ilgāk saglabāt ar pigmentu, to var izdarīt, jo matu folikuli ir atsaucīgas anatomiskās struktūras.'' Ja parādījušies atsevišķi sirmi mati, nevajadzētu tos izraut. Tas var traumēt folikulu, un pēc vairākkārtējas sirmā mata izraušanas tas var arī neataugt. Sirmi mati ir trauslāki, cietāki, sausāki. To struktūra līdzinās sausiem matiem. Tāpēc sirmu matu kopšanai ieteicams izvēlēties mitrinošus šampūnus, barojošas maskas, arī saudzīgas matu krāsas.

Matu krāsu veido divu veidu melanins: eimelanīns, kas matiem piešķir tumšāku toni, un feomelanīns, kas dod blondo un rudo toni. Matu tonis atkarīgs no melnā vai brūnā eimelanīna un dzeltenā vai sarkanā feomelanīna attiecības. Melanīnu producē šūnas melanocīti. Šūnu aktivitātei mazinoties, arī melanīns tiek izstrādāts mazāk, pigmentu matos aizstāj gaisa pūslīši, tāpēc mats kļūst bezkrāsains jeb sirms.

''Pārsvarā cilvēki sāk sirmot ap 50 gadu vecumu. Tas ir fizioloģiskas process - līdz ar organisma novecošanos mazinās šūnu aktivitāte. Taču sirmums var parādīties arī agrāk - ap 40 gadiem, daļai pēc 30 gadiem. Par normu uzskata, ja melanocītu aktivitāte sāk kristies pēc 20 gadu vecuma,'' skaidro Sandra Vizule. Ja mati sāk sirmot agrāk, tā jau ir patoloģija, un būtu jāmeklē tās cēlonis.

 

Kas ietekmē sirmošanu? Tas, kādā vecumā sāks sirmot mati, galvenokārt atkarīgs no ģenētikas jeb iedzimtības - tātad līdzīgā vecumā, kā tas bijis vecākiem. Taču ir daudz citu papildu faktoru, kas var traucēt melanocītu aktivitāti, mazināt pigmenta producēšanu un rosināt agrāku nosirmošanu, piemēram, stress, pastiprināta ultravioletās gaismas ietekme, kas agresīvi iedarbojas uz cilmes šūnām un melanocītiem, medikamentu lietošana, narkoze, dažādas autoimūnas saslimšanas, arī vitamīnu vai minerālvielu trūkums organismā. ''Pamatā tas ir B grupas vitamīnu trūkums, kas ietekmē gandrīz visas mūsu organisma funkcijas. Būtiski uzņemt arī mikroelementus: cinku, selēnu, dzelzi. Agrāka sirmošana novērojama cilvēkiem, kuriem ir arīēmija - pazemināts dzelzs līmenis asinīs. Tas var ietekmēt asins mikrocirkulāciju, izraisīt skābekļa badu, līdz ar to melanocītu aktivitāti. Katrs disbalanss organismā var nostrādāt negatīvi arī attiecībā pret matu sirmošanu, un organisms vienmēr ekonomēs uz mazāk svarīgo, proti, kas nepiedalās dzīvībai svarīgos procesos. Un šī daļa ir arī mati,'' skaidro triholoģe.

Sirmošanu var rosināt arī apkārtējās vides piesārņojums, kaitīgi ieradumi, kā arī neveselīgs uzturs. ''Melanīns piesaista dažādas nelabvēlīgas vielas, ko uzņemam, piemēram, ar pārtiku: smagos metālus, toksīnus, kas var nodarīt ļaunumu mūsu organismam. Melanīns tās piesaista, un tās paliek mūsu organisma nedzīvajā daļā - matos - daudz lielākā koncentrācijā. Tas ir brīnumains mehānisms, kā mūsu organisms sevi pasargā un attīra,'' teic Sandra Vizule.

 

Nozīme arī dzīvesveidam. Ārste uzsver - ne velti mediķi iesaka rūpēties par savu veselību, lietojot sabalansētu uzturu, papildus lietot kolagēnu un veselībai vērtīgus mikroelementus un vitamīnus jau no agrīna vecuma. Ieviešot veselīga dzīvesveida paradumus un apdomājot, kādu pārtiku lietojam, iespējams ne tikai uzlabot kopējo veselības stāvokli, bet arī nobremzēt matu sirmošanu. ''Reizēm pietiek tikai ar vienu faktoru, lai rosinātu matu sirmošanu. Cilvēks var būt aktīvs, sportisks, daudz uzturēties svaigā gaisā, taču uzturs nav sabalansēts, trūkst kāda vitamīna, un organisms cietīs,'' skaidro triholoģe.

 

Visu rakstu lasiet žurnāla ''Praktiskais Latvietis'' 2021. gada 29. novembra numurā